Es esmu tradīciju cilvēks. Man ļoti patīk veidot jaunas tradīcijas un rūpīgi ievērot jau pastāvošas mīļas un vērtīgas. Protams, ik pa laikam sanāk arī no kādām tradīcijām atteikties, bet tāds jau tas dzīves ritējums ir – viss plūst un mainās. Šoreiz gribu pastāstīt par kādu tradīciju, kas man un pāris manām draudzenēm pastāv jau pēdējos trīs gadus, kas varētu nešķist ilgi, ja vien neņemtu vērā faktu, ka esam kopumā pazīstamas vien aptuveni četrus gadus. Ar šīm dāmām iepazinos tā saucamajā jauno māmiņu foruma grupā portālā Cālis.lv, kad gaidīju Otomāru un, ja godīgi, tad man pašai ir brīnums, ka mēs visas vispār tādā grupā iesaistījāmies, jo vairums no mūsu bariņa vispār nav tāds klasiskais forumu materiāls, tomēr izrādās, ka tāda klasiskā forumu materiāla nemaz nav, kad runa ir par būšanu stāvoklī, mazuļa gaidīšanu, laišanu pasaulē un audzināšanu, īpaši, ja tas notiek pirmo reizi. Visām sievietēm tas ir tāds piedzīvojums, ka vairumam ir nepieciešams arī atbalsts, kādu var dod tikai kāds, kurš atrodas identiskā dzīves posmā ar Tevi. Tā iepazinu arī šīs dāmas un ziniet, arī tagad, kaut lielā foruma kompānija jau sen kā pašķīdusi, mēs turamies kopā. Kopā esam sagaidījušas jau mūsu otro mazuļu riņķi, arī dvīņu grūtniecību esam kopā izdzīvojušas, esam pavadījušas kopā vīrus tuvākos un tālākos komandējumos, esam bijušas viena otrai plecs, uz kura izkaukties, kad ir grūti, izdusmoties, kad gribas ķieģeli kādam sviest sejā, bet tas taču nebūtu īsti piedienīgi un likumīgi galu galā, esam bijušas labākās ballīšu biedrenes tajās retajās reizēs, kad visas varam izrauties uz vienu dzērienu… vai desmit. Mēs vienkārši viena otrai esam un ziniet, kas ir vislabākais – mēs esam ļoti dažādas! Patiešām! Mēs esam ļoti dažādām dzīves pieredzēm, dažādām bērnībām, dažādiem uzskatiem par to, kā ir pareizi jādzīvo, bet mūs vieno fakts, ka mēs netērējam laiku, lai koncentrētos viena uz otras atšķirībām, tā vietā esam viena otrai konsīlijs, kas vienmēr parādīs gaismu tad, kad to vajadzēs. Dažreiz arī vienkārši izveidosim maģisko čūsku raganu apli un pateiksim, cik pasaule ir negodīga un stulba pret kādu no mūsu čūskām, jo būsim reāli, dažreiz nekas vairāk arī nav vajadzīgs, kā vien stipra aizmugure, kad pašam mugurkauls sašķobās. Dažreiz pietiek ar to atbalstu no sērijas: “Man nav ne jausmas, kas tagad te notiek, bet eju meklēt lāpstu, lai mēs varam aprakt pierādījumus…” Viņas man tādas ir un tas ir baigi forši!
Pēdējos trīs gadus mēs kopā ar saviem mazajiem svinam Ziemassvētkus pirms Ziemassvētkiem. Šoreiz bija pavisam īpaši, jo beidzot mums to bija iespēja darīt arī ar saviem vīriem. Liels paldies http://www.bumbuterapija.lv/ par mūsu lielā bara uzņemšanu savās telpās – mums no visas sirds pie jums patika un es zinu, ka es noteikti atgriezīšos vēl kādā bērnu svinību reizē! Arī citiem cilvēkiem ļoti iesaku – telpas ir ļoooti plašas, svaigas, tīras, sadarbība vienkārša, nepiespiesta, viegla, viss lieliski!
Šis ieraksts ir par draudzību, tradīcijām un prieku. Vienkārši par dzīves svinēšanu, kopā būšanu! Es ļoti ceru, ka arī Tev ir tāds bariņš savu cilvēku, ar kuriem Tu vari būt tāds, kāds Tu esi, neko netēlot, nebūt nekas, kas nevēlies būt un vienkārši būt savējais starp savējiem!
